Ficus Lingua, pazīstams arī kā Indijas lauru vīģe vai gumijas koks, ir vīģes suga, kuras dzimtene ir Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā. Tā ir introducēta citās pasaules daļās, un tagad to audzē daudzos tropu un subtropu reģionos. Šim daudzpusīgajam kokam ir daudz pielietojumu – to var audzēt pievilcīgu lapu dēļ, izmantot kā ēnainu koku vai audzēt lateksa sulu dēļ (no kurām iegūst gumiju). Ficus Lingua ir arī populārs pārtikas augs, un dažos reģionos cilvēki ēd gan tā augļus, gan lapas.
Auga īpatnības
Izcelsme: Ficus carica ir pieradināts augļu koks, kas, iespējams, pirmo reizi tika kultivēts Tuvajos Austrumos.
Botāniskās atsauces: Ficus carica ir Moraceae jeb zīdkokabeļu dzimtas pārstāvis.
Areāls: Vīģes koks ir sastopams teritorijā, kas stiepjas no Āzijas dienvidrietumiem un Vidusjūras reģiona uz austrumiem līdz Indijas ziemeļiem.
Biotops: Ficus carica vislabāk aug dziļā, labi drenētā augsnē, saulainā vietā.
Augstums: Ficus carica koka tipiskais augstums ir no 12 līdz 30 pēdām.
Platums: Ficus carica koka vainaga vidējais platums ir aptuveni 15 līdz 20 pēdas, lai gan dažas šķirnes var būt daudz platākas – līdz pat 40 pēdām.
Lapas: Ficus carica koka lapas ir lielas, vienkāršas, ādainas un ar gludām malām.
Ziedi: Ficus carica koka ziedi ir mazi un neuzkrītoši, vīrišķie un sievišķie ziedi ir uz atsevišķiem kokiem (t. i., tie ir divmāju koki).
Augļi: Ficus carica koka augļi tehniski ir “viltus ogas” un tautā tiek dēvēti par vīģēm.
Ficus carica koka dzimtene ir Vidusjūras reģions, un to kultivē jau kopš seniem laikiem.
Ficus carica koka augļus plaši lieto svaigus vai žāvētus, un tos izmanto daudzos gatavos ēdienos (piemēram, sautējumos, pīrāgos u. c.).
